Šodien... Hmmm... Šodien! Esmu izdomājis vienkārši atpūtināt prātu un nedomāt, protams, man tas lieliski nav izdevies. Tad nu šodienas temats par garastāvokli dažādos laika apstākļos.
Pamodos - bija saulīte. Ārā putni čivināja tik ļoti, ka likās, ka drīz cilvēki, jau neizturēdami, tos sāks apšaut. Par laimi, tas nenotiks. Papriecājies par lielisko laiku biju gatavs lieliskai, pozitīvai dienai. Cerēju klausīties lielisku mūziku un aizmirst par stresu, ko pēdējā laikā skola spēj sagādāt vēl vairāk nekā vajadzētu.
Pēc kāda laika pasēdējis krēsla pie datora vai paspēlējot ģitāru ievēroju, ka sāk savilkties mākoņi... Vējš arī bija pastiprinājies. Es nodomāju - nu nekas! Garastāvoklis bija nemainīgs, kaut arī laiks sāka mainīties un viss lika domāt par to, ka vēlāk varētu līt. Biezie mākoņi lēnām plūda uz mana rajona pusi, bet es vienkārši pagriezu skaļāk savu pastiprinātāju un spēlēju to, kas man patīk. Tajā brīdī tā bija dziesma: Olivia Lufkin - A Little Pain. Nesen to iemācījos. Lai nu kā man patika gan diena, gan laiks, kurš noteikti neliecināja par saulanu dieniņu.
Jā, tas arī notika - saule pazuda.Es jau nedaudz noskumis sāku to sajust. It kā mans garstāvoklis galīgi saļima un nokrita, bet tad es izdarīju kādu dīvaiu secinājumu pēc loga atvēršanas. Sapratu, ka ārā vēl joprojām čivina putni. Parktiski nekas nebija mainījies. Vienīgais- bija pazudusi saule. Tomēr, lietus tā arī nesāka līt vai pat tikai pilināt. Vienkārši palika tumšas debesis.
Tā nu es sēdēju un gaidīju, kad sāks līt un zibeņot, iespējams, vienkārši ducināt pērkons. Gaidu, gaidu... Kā nav tā nav. Bija mazliet jau apnicis gaidīt ieslēdzu radio un izdzirdēju tajā dziesmu: Gorillaz - Clint Eastwood. Ieklausīdamies lirikā, sapratu, ka dzied par to, ka saules gaisma ir kabatā. Varbūt, ne visu dziesmu, bet kāda rindiņa noteikti tam bija veltīta.Tāpēc es padomāju- jā, kas gan liedz man pašam sajust sauli, kaut tā nemaz nav. Vēlāk, pēc pāris labām domām, jā, tā tiešām bija. Es biju atguvis savu lielisko garastāvokli!
Ārā vēl joprojām čivināja putni, cilvēkiem jau arī tas bija pieriebies, saule, diemžēl, vairs nespīdēja, bet es sēdēju tepat un sapratu, ka garastāvokli nemaina laika apstākļi. Nevajag pat tos vainot pie tā, ka jūties bēdīgi, depresīvi vai kādā ziņā slikti. Iespējams, vienkārši nedaudz vairāk miega to atrisinātu. Galvenais jau saprast, ka saule nav vajadzīga, lai spētu pasmaidīt.
Te nu bija manas sestdienas pārdomas. Aiz gara laika noteikti katram nebūtu, ko darīt, bet rītdienu gan es izbaudīšu!
Rey Key.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru