piektdiena, 2011. gada 27. maijs

It kā par stulbājiem un it kā par gudrajiem.

Šodien vēlējos uzrakstīt par diezgan aktuālu tēmu savā galvā. Tā ir tāda kā jau minēju virsrakstā- it kā par stulbajiem un it kā par gudrajiem. Pirms Esi sācis vai sākusi lasīt šo blogu gribēju pateikt, ka nevēlos to naidīgi adresēt ne pret vienu, bet vienkārši ņemu piemēru no savas ikdienas.
Tātad visi par to runā. Daudzi ar to aprunā. Tevi katru dienu kāds nosauc par traku, slimu, dīvainu un, iespējams, arī unikālu. Tomēr, bieži mēs mēdzam dzirdēt vārdu stulbs vai gudrs. Kas tad tas ir? Katram vārdam noteikti ir savs skaidrojums. Stulbs: īpašības vārds, aplamīgs, bezjēdzīgs, bērna prātā, dumjš, glups, idiotisks, muļķīgs, nejēdzīgs, neldzīgs, nesaprātīgs, u.t.t. Gudrs: īpašības vārds, prātīgs, veidīgs, jēdzīgs, jēgpilns, apķērīgs, vērīgs, prātīgs. 
Kaut ko ievērojāt? Nezinu, iespējams pārlasiet vēlreiz. Es ievēroju, ka pie stulba nav minēts cilvēks, kuram nepadodas matemātika, vēsture, joki, saziņa ar citiem cilvēkiem. Pie gudra nebija rakstīts, ka tas ir cilvēks, kurš spēj pateikt, kas ir Bander Seri Begavana vai nez ko vēl. Tomēr, pārlasot vēlreiz, ko nozīmē stulbs es ievēroju, ka tur ir pieminēts- bērna prātā. Šos visus sinonīmus ņēmu no tildes datorvārdnīcas un es nespēju ticēt, ka bērni ir stulbi. Bērni vienkārši vēl nemāk rīkoties ar savām domām, zināšanām. 
Veltīšu vienu paragrāfu tiem "gudrajiem", kuri noteikti sēž un domā, ka esmu pilnīgs idiots. Jā, es varu pateikt, ka esmu stulbs, jo, diemžēl, nezinu tik daudz, cik varētu un vēlētos. Slinkums arī ir lielisks šķērslis tam, lai es to nespētu izdarīt. Toties, spēju pateikt vienu, ka es "gudro" vietā neiemācītos kaut ko no galvas kā pantiņu un neskaitītu to katru dienu lepojoties ar sevi. Es vēl spēju saskatīt cilvēku naidu acīs, kad kaut ko cenšos iemest tiem sejā.
Lasot, Jūs ievērojāt, ka sāku likt vārdu "gudrie" pēdiņās. Es tiešām to daru, jo nevēlos atzīt, ka kāds ir īpaši izcelts vai tajā pašā laikā noniecināts. Es vienkārši uzskatu, ka mēs visi esam cilvēki. Pat, ja mums nepadodas kāds priekšmets vai darbība. Tas tak ir tikai normāli. Visi ar laiku iemācās un ar katru reizi tiešām mēs to daram ar vien labāk un labāk, tikai, tam vajag papildus pūles no mūsu pašu puses, iespējams, palīdzību no citiem. Tas, tomēr, nav galvenais. Galvenais, ka mēs to iemācāmies paši vai ar citu palīdzību.
Tāpēc būsim cilvēki, ja redzēsim, ka kādam, kas nepadodas, nemetīsim to sējā. Nē, mums tieši jācenšas palīdzēt, jo ne vienmēr mēs paši tiktu galā ar savām problēmām. Būsim cilvēki un nevis gudri vai stulbi. 
Tās nu bija manas šodienas domas. Ieteiktu aizdomāties par to "gudrajiem" un arī "stulbajiem". Nekad nesauciet nevienu tā un necentieties apvainot paši sevi. Vienkārši stimulējiet sevi un viss sanāks.Es izvēlējos arī zemāk pievienot dziesmu par cilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka zināsiet šo dziesmu.
Rey Key.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru